Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Mahāpaṇāmapāṭha

(Buddhavandanā)

1.

So , ko; Ne, saṃ;

2.

Satthā, nesaṃ; Khemaṃ, dātā;

3.

Heḷāta-kkāro so; Jantūnaṃ, no mā nu;

4.

So lokandhaṃ, hantvā nakko;

Sattambojaṃ, bodhetā nu.

5.

Jinasūriyo, tibhavanabhe;

Muhatimiraṃ, abhitapaye.

6.

Jeno jinamūle, disvā janakāyaṃ;

Saṃsāranimuggaṃ, sabbaññuta micchaṃ.

7.

Hitvā karupetaṃ, mokkhaṃ paṇidhānaṃ;

Vattesi dayāṇā, yo taṃ muni vande.

8.

Sutāyubhariyā me, dhanaṅgamapi cajjaṃ.

Cinaṃ budhinidāne, agā muniyaṃ metaṃ.

9.

So sasajātiya dehaṃ, cajjiya dānavarañca;

Nāgusabho varasīlaṃ, pūrayi samparicāgo.

10.

Nekkhammaggaṃ rājā hutvā, senabbidvā paññāseṭṭhaṃ;

Vedehindo vīrukkaṃsaṃ, khantīvādī khantīseṭṭhaṃ.

11.

So sutasomo tathagaṃ, temiya dhiṭṭhānavaraṃ;

Ekabhugo mettavaraṃ, lomahasopekkhataraṃ.

12.

Pāramī tidukkarāva, pūriyāna seṭṭhabodhi;

Pāpuṇittha yo ananta-dhammasāradaṃ namāmi.

13.

Pahāya cakkavattikaṃ, karopanīta maddiyaṃ;

Bhusidhare sasenakaṃ, ajeni pāpimaṃ name.

14.

Athuttaraṃ jayākaraṃ, bahūpakārataṃ jino;

Paṭicca nimmisakkhibhi, udikkhate namāmi taṃ.

15.

Caṅkame maruvimati yo, chindayaṃ kami rataniye;

Iddhipāṭihiraṇakaro, cakkhumaṃ tamabhipaṇame.

16.

Atha ratanaghare buddho, chadidhiti janayaṃ saṅkhyaṃ;

Sīmīsā tamabhidhammaṃ yo, suranaramahitaṃ vande.

17.

Nigrodhantika nubbhavī sukhaṃ, dhammaṃ yo vicinaṃ nadhīvaro;

Kicchāladdha manaññabodhiyaṃ, vande taṃ sugataṃ nigrocaraṃ.

18.

Sabbhogehi tha mucalindena,

Nāgindena rahasi pāvutto;

Sokhyaṃ yo nubhavi vimuttiṃtaṃ,

Vande mārāji atulappañño.

19.

Kāruṇiko rājāyatane yo,

Bhoja muḷāraṃ bhojjarasekaṃ;

Vāsa makā nantagguṇadhāro,

Ekagato vandāmi mahesī.

20.

Keyyaṃ keyyaṃ abhijayaketuṃ,

Jeyyaṃ jeyyaṃ varajayapānaṃ;

Peyyaṃ peyyaṃ suvici name taṃ,

Neyyaṃ neyyaṃ samatamupekkhiṃ.

21.

Satta ca sattāhe vijitāvī,

Khepiya nigrodhaṃ puna gantvā;

Dhammasududdasyaṃ pati jāto,

Dhammakathā pposukka vitakko.

22.

Marugaṇehi brahmunā samaṃ,

Ratanadāmameruṇā dadā;

Samabhiyācito paṭissavaṃ,

Dasabalo namāmi desituṃ.

23.

Gantvā isippātakkānanañca,

Satthā migaddāyaṃ desayittha;

Saccappakāraṃ yo dhammacakka-

Suttaṃ name chabbīdhaṃsu tāva.

24.

Rañño magadhassa katappaṭiñño,

Gantvānatha rājagahaṃ vineti;

Satte malarogayute gadaggaṃ,

Pāyetuna taṃ paṇame bhisakkaṃ.

25.

Sakyādhivāse kapile saññatiṃ,

Mānaddhajaṃ bhindiya middhivātā;

Dhammāmataṃ pāyi pituppabhuti,

Vandāmi sakyinda manomadassiṃ.

26.

Anāthapiṇḍoti vhayena nanta-

Ddhanaṃ cajitvā sukate vihāre;

Vihāsi bhiyyo janatā hitatthaṃ,

Sudhammabheriṃ vadayaṃ bhivande.

27.

Upetapuññaṃ varalakkhaṇokaṃ-

Ṇokaṃ visuddhaṃ jalitappadīmaṃ;

Dīpaṃ pajānaṃ anighaṃ navajjaṃ-

Navajjavācaṃ sugataṃ namāmi.

28.

Munibhānu dhammapabhāhi jana-

Mbuja muddhatandhatamo sutapo;

Karuṇāruṇo samabodhayi yo,

Bhavisītalattapano paṇame.

29.

Indu viyambaramajjhatale yo,

Rājati tāragaṇena munindo;

Ariyagaṇapparito tibhave taṃ,

Sādara muggatasobha mavandi.



我将为您翻译这段巴利文。以下是完整的简体中文翻译：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
大礼敬偈
（礼敬佛陀）
1
他，是谁；他们的，一起；
2
导师，他们的；安稳，施予者；
3
他是轻蔑的克服者；对众生，愿我们不要；
4
他摧毁世间黑暗，如太阳；
唤醒七觉支，确实如此。
5
胜者如太阳，照耀三界；
驱散黑暗，普照四方。
6
胜者在胜者根本处，见众生；
沉溺生死轮回，渴求一切智。
7
舍弃悲心所生，立志解脱；
以慈悲引导，我礼敬彼牟尼。
8
我愿舍寿命与妻子，也舍弃财富。
为求觉悟根本，趋向牟尼此道。
9
他舍兔身躯，布施殊胜；
如龙象高贵，圆满持戒波罗蜜。
10
出离道上为王者，以智慧断除军队，
毗提诃王至高勇猛，忍辱论师忍辱第一。
11
他善生如来，提弥离殊胜决意；
一角仙人慈心第一，须摩那舍第一。
12
诸波罗蜜难行者，圆满成就最上菩提；
证得无边法精髓，我今礼敬。
13
舍弃转轮王位，布施王国财富；
在菩提座前率军，降服魔军我礼敬。
14
胜者随后获胜利，广施利益众生；
依止无量见证者，仰望礼敬于彼。
15
经行时令天人困惑者，走在宝石上斩断疑惑；
示现神通奇迹者，我礼敬具眼者。
16
而后佛在宝殿中，放射六色光芒生起思虑；
为天人利益宣说阿毗达摩者，我礼敬。
17
在尼拘律树下获得安乐，法王寻求正法；
历经艰难证得无上菩提，我礼敬善逝行于林间者。
18
与诸受用及目真邻陀，
龙王独处时所护佑；
他体验解脱之乐，
我礼敬降魔无比智者。
19
大悲者在王园中，
享用丰盛美味饮食；
安住具无量功德，
专一礼敬大仙人。
20
应知应知胜利幢，
应胜应胜殊胜饮，
应饮应饮善择我礼彼，
应引应引平等舍。
21
七个七日得胜利，
度过尼拘律树再前往；
法极难见而已生，
法语劝请作意。
22
与天众梵天一起，
宝鬘须弥山所献；
应众生祈请承诺，
十力者我礼敬说法。
23
前往仙人堕处林园，
导师于鹿野苑宣说；
开示真理之法轮，
经典我礼敬六种光芒。
24
对摩揭陀王作承诺，
随后前往王舍城教化；
众生染污疾病者，
饮以良药我礼敬医王。
25
在释迦族居处迦毗罗城（今尼泊尔蓝毗尼），
折服慢幢具神通力；
从父亲开始饮法甘露，
礼敬释迦王无上见者。
26
名为给孤独长者无量，
舍财建造精舍庄严；
更为众生利益而住，
击善法鼓我虔诚礼敬。
27
具足福德妙相庄严，
清净光明如明灯，
众生明灯无垢无过，
无过语者善逝我礼敬。
28
牟尼光明以法光照耀，
众生莲华顶上无明暗，
以悲晨光令觉悟者，
成为清凉太阳我礼敬。
29
如月在虚空中央者，
牟尼王与众星光耀；
圣众围绕三界中彼，
恭敬礼拜升起庄严。

30.

Mūlāmūlā tiṃsatipāramiyo,

Sākhāsākhā majjhimajjhānakāyā;

Pattāpattā buddhacakkhuni yassa,

Pupphāpupphā kāruṇā maggakhandho.

31.

Sārāsārā yamakā pheggubhiññā,

Sabbālambaṅkurakaṃ sīlavaṇṭaṃ;

Sesādhammā madhupakkapphalāni,

Raṃsīchallī sutacā lakkhaṇāni.

32.

Chāyupagā suṃ puthunaradevā,

Mārajidīpaṅkara mahijātaṃ;

Patthatanantañca kusalabījaṃ,

Ekaruhaṃ pādapamuni vande.

33.

Māratitthiyaripuṃ tamañca yo,

Dhaṃsayaṃ nagaradhamma māpayaṃ;

Sīlanīvaraṇa dvārakoṭṭhakaṃ,

Esikāparamasaddha muttamaṃ.

34.

Dvārapālasuyataṃ satiṭālaṃ,

Ñāṇacaccara sighāṭapadiddhiṃ;

Dhammamaggakuṭisāla sahittaṃ,

Dhammasenapatisārijabhūtaṃ.

35.

Dutiyasutaparohitaṃ mahā-

Dhutaguṇadharamaggha dassikaṃ;

Vinayacinaka dhammarakkhakaṃ,

Tibhavapatika dhammarājiyaṃ.

36.

Sutaṃ sutaṃ sabbadhi sajjanaṃjanaṃ,

Mitaṃ mitaṃ nantaguṇālayaṃ layaṃ;

Hutaṃ hutaṃ jantunamānamaṃ namaṃ,

Bhave bhave tebhavamaṅgalaṃ galaṃ.

37.

Lokābhirāmaṃ ramaṇeyyaveduraṃ,

Lokantaguṃ antubhayānupāgataṃ;

Lokaddhajaṃ mānadhajappahārakaṃ,

Lokaggaruṃ aggaru paccaye name.

38.

Makuṭaggaphalaṃ nayanañcanikaṃ,

Savanabbhusanaṃ vadanabbhusanaṃ;

Galamaṇḍanamiddhi manaññurasaṃ,

Kiriyaññudaraṃ dvikhaṇaññukaraṃ.

39.

Kaṭivibhūsana majjhimaññaṇakaṃ,

Dayavilepana dhāraṇamaṇḍanaṃ;

Paṭakhilaññunivattha manuttaraṃ,

Munimaruttama meka mahaṃ name.

40.

Sativara sucakaṃ ibbhaggapaññaṃ,

Suvīriyavasuvāhaṃ pītiselaṃ;

Gahapatisamathaggaṃ thīpasaddhiṃ,

Asaṇiyasunupekkhaṃ sattabhogaṃ.

41.

Catudisikiddhippada masahāyaṃ,

Suparivutaṃ khattiyavirajānaṃ;

Suciparisaṃ devanara manāpaṃ,

Dasabalacakkādhipati bhivande.

42.

Samādhibbahiddhaṃ saticchaṭṭhaselaṃ,

Virappañcamā jīvamajjhaṃ sukamma-

Ttatiyaṃ suvācādutiyaṃ bhiseṭṭhaṃ,

Samātakkapubbañca sattappavāraṃ.

43.

Vividhañāṇapabhutibbasākaraṃ,

Bahumahiddhika marūna māsayaṃ;

Dhuṃvapabhājalitarāmaṇeyyakaṃ,

Sugatanerunagarāja māname.

44.

Sīlajjalaṃ ratanadhamma mākaraṃ,

Bhiññāviciṃ satikulaṭṭhi gambhiraṃ;

Vitthiṇṇañāṇa mariyodajāsayaṃ,

Aṭṭhambīdhacchariyakaṃ asandanaṃ.

45.

Bahunajjamosaraṇa mekarasaṃ,

Durupaggamaṃ acitasambharinaṃ;

Puthupotapuññavatameva name,

Dvīpaduttamaṇṇava nadindavaraṃ.

46.

Abhiniharadhanuṃ guṇapāramiṃ,

Naḷamatimanabājarahammukhā;

Dhitisamitasarena sudhārayaṃ,

Malama gagaṇa mekapavedanā.

47.

Yo pāvedhesiṃ aggamaggañca tūṇiṃ,

Dhammālaṅkārabbamma mekabbalaṃ taṃ;

Nettiṃsānantañāṇa gīrellimantaṃ,

Sabbaññussāsaṃ iddhidaṇḍaṃ namāmi.

48.

Varatapavuṭṭhi subījakasaddhā,

Matiyuganaṅgala hīrutapīsā;

Susamatharajju satidvijatuttaṃ,

Vīriyadurāvaha saccanidānaṃ.

49.

Vatisaṃvaraṃ soratamocanañcaṃ,

Saraṇā nivattabbahanatthaṃ yassa;

Amatapphalaṃ nekarasehupetaṃ,

Sugataṃ mahākassaka mābhivande.

50.

Devaggo tidasapure varāsane yo,

Devānaṃ janikapabhutinaṃ bhidhammaṃ;

Bālakkova laḷayamācale timāsaṃ,

Desesyā paravisayaṃ name ajeyyo.

51.

Mahāyaso vividhasubhappakāsakaṃ,

Kurūsu yo amitaguṇo tamonudo;

Parappavādahari subhānuyoginaṃ,

Namāmi taṃ kathayi satippaṭhānakaṃ.



我为您翻译这段巴利文：
30
根根三十波罗蜜，
枝枝中阶禅定身；
叶叶佛眼所具足，
花花慈悲道之干。
31
髓髓双运通非本，
一切所依芽戒茎；
余法如蜜熟果实，
光鳞闻皮诸相好。
32
众多人天来就荫，
降魔燃灯生大地；
遍布无边善种子，
独株菩提树我礼。
33
降伏魔外道敌暗，
建立法城而摧毁；
戒为城墙设门户，
最胜信心为柱础。
34
守门善护正念塔，
智慧广场通四通；
法道精舍与殿堂，
法将舍利为住处。
35
第二多闻婆罗门，
头陀功德示高贵；
律藏守护法护持，
三有之主正法王。
36
闻闻处处善人众，
量量无边德依止；
献献众生慢慢灭，
有有三有吉祥喉。
37
世间喜乐善巧见，
世间边际无畏至；
世间胜幢摧慢幡，
世间至尊因缘敬。
38
顶冠妙果眼庄严，
耳饰庄严面庄严；
颈饰神通无上味，
知行腹部二刹那。
39
腰部庄严中智慧，
慈悲涂香持庄严；
知足披衣无上者，
牟尼最胜一我礼。
40
正念殊胜善示智，
精进财运喜石山；
居士寂静第一信，
雷电舍念七受用。
41
四方神足无伴侣，
善围护者刹帝利；
净众天人所喜乐，
十力轮王主我礼。
42
定力广大念六山，
勇为第五命居中，
善业第三语第二，
正思为首七殊胜。
43
种种智慧光明藏，
大神通力天所依；
常放光明妙庄严，
善逝须弥王我礼。
44
戒水正法宝藏生，
神通波浪念岸深；
广大智慧圣海量，
八种希有无干涸。
45
众多河流归一味，
难以测量无边际；
众多福德船主者，
二足尊者海中王。
46
发愿如弓诸功德，
智箭除慢无垢面；
坚忍平等箭善持，
垢秽虚空一切知。
47
谁持最上道箭囊，
法庄严梵一力彼；
剑智无边山咒语，
一切智教神通杖。
48
殊胜苦行雨善种，
慧双犁牛惭愧轭；
善寂绳索念鸟最，
精进难行真实因。
49
律仪调伏解脱道，
皈依离恶利益者；
甘露果实具众味，
善逝大农夫我礼。
50
天众三十三天城胜座上，
诸天父母等阿毗达摩；
如婴儿般游戏三月间，
宣说胜境界我礼无敌。
51
大名称种种善显示，
俱卢国中无量德除暗；
降伏外道随顺善修习，
我礼说示念处者。

52.

Samathakapaliko sasnehasammāsati,

Paramamatiginī savaṭṭiparakkamo;

Sakalajutikaro sudhammapadīpako,

Ima mupajalito jinena namāmahaṃ.

53.

Vigatagatamalaṃ malagatavigataṃ,

Mahita hitamanaṃ manahitamahitaṃ;

Vibhavabhavakaraṃ karabhavavibhavaṃ,

Sujana janaguṇaṃ guṇajanasujanaṃ.

54.

Sīlaggadaṇḍavicitaṃ susamādhipattaṃ,

Sobhāsamujjala manantaga ñāṇasīkhaṃ;

Saddhammaseṭṭharatanañca tilokaketuṃ,

Vandāmi locanabhiseka susobhayuttaṃ.

55.

Vinayanaya manayavinaya manamitaṃ,

Vijayajaya majayavijaya matulitaṃ;

Vibhajabhaja mabhajavibhaja mananakaṃ,

Visamasama masamavisama mabhiname.

56.

Paramarama maramaparama matiguṇaṃ,

Pagahagati magatipagata mamamakaṃ;

Pacayacaya macayapapaya manaṇakaṃ,

Pakatakata makatapakata macalakaṃ.

57.

Ujuka mayanamagge mokkhadesaṃ niyāsi,

Vararathakujarena cammacakkena satthā;

Hiritapadukapālambena dhammassutena,

Satinivarayutena ppāṭihiraddhajena.

58.

Avihananakkhinā suyama nemupakkharā,

Udariyamabbhinā paripuraṅgasaccinā;

Kusalavibhūsinā nimadakupparena yo,

Akharanatesinā gupitasilanandanā.

59.

Anusanughātinā matipurejavena kāla-

Ññutamatisārike na ca visāradatthidaṇḍā;

Satituda dhītirasmi manadammasindhavena,

Vinayagaṇe namāmi ta matulyasatthavāhaṃ.

60.

Yamakkaggijālaṃ paravisaya maccherasahitaṃ,

Dudiṭṭhandhubbāhaṃ yugagahaṇatitthīna makarī;

Bahūnaṃ majjhe yo ratanakamane pāṭihariyaṃ,

Jayakketussāpi ta mabhinami kaṇṭambasamipe.

61.

Nakhajutirajaṃ cakkaṅgopeta pādavarambujaṃ,

Subhasirimato raṃsijālaṅgulidasasaṃsubhiṃ;

Pavarasirasā devādevā sadā na pilandhayuṃ,

Ta mativa manorammaṃ tittīkarā nami yassa ke.

62.

Buddhopyeko nidhanaguṇino vaṇṇaye yāvajīvaṃ,

Kāmaṃ aññaṃ kathamabhaṇa māsuṃ khiyethā yukappo;

Na tvevā yaṃ khaya mupavajje yassa vaṇṇo ananto,

Taṃ sabbaññuṃ sakalarirī nekanāthaṃ namāmi.

63.

Pādidīpādaṃ dvinayanadijaṃ dhammakāyaṃ dhisoṇḍaṃ,

Bhāṇīsoṇḍaggaṃ saraṇasirasiṃ maggāvālaṃ subhaṅgaṃ;

Sīlālaṅkāraṃ vimalibhavu taṃ sattatiṭṭhidhidabbaṃ,

Nāthebhindaggaṃ phalakariṇukaṃ mokkhabhojaṃ namāmi.

64.

Malāloḷullolaṃ atibhayajanaṃ duggasaṃsārasinduṃ,

Phiyabbhāniggāho sivataṭamukho nāvi kajjeṭṭhanātho;

Padappārakkāmaṃ bahujanagaṇaṃ ekamaggattaramhi,

Samāropetvā mattari ta matulasādarañcā bhivande.

65.

Byāmaṃsugghanadhāra makkuḷusatabbhāṇujjalantattanaṃ,

Ukkaṃsajjuti ketumālavicitaṃ saddhammajotindharaṃ;

Bundinniggatapajjalanta didhitiṃ ajjatthanā yāva ca,

Vandetaṃ muni sakyapuṅgava mahaṃ puṇṇinduvattampi ca.

66.

Sattamaṃtamaṃ vināsakaṃsakaṃ dadaṃ vineyyakānameva,

Bhāvanaṃvanaṃ dhulīkaraṃ karaṃ tidukkaraṃ pajābhibhuñja;

Gāravaṃravaṃ manoharaṃharaṃ narānarānayaṃ namāmi,

Sādaraṃdaraṃ vinodakaṃdakaṃ pavassakaṃ pajānamiva.

67.

Buddho nigrodhabimbo mudukaracaraṇo brahmaghoseṇijaṅgho,

Kosacchādaṅgajāto punarapi sugato suppatiṭṭhitapādo;

Mudodātuṇṇalomo athamapi sugato brahmujuggattabhāvo,

Nīlakkhī dīghapaṇhī sukhumamalachavī thomyarassaggasaggī.



我为您翻译这段巴利文：
52
止观守护油润正念，
最胜智慧具灯芯；
遍照光明善法灯，
今被胜者点燃我礼。
53
离垢无垢垢离去，
尊敬利益意意敬；
有无生起起生无，
善人众德德众善。
54
戒胜杖饰善定叶，
光明辉耀无边智；
正法最胜宝三界，
礼敬眼净具庄严。
55
调伏理非理调伏无量，
胜利胜非胜胜利无比；
分别分非分别思维，
不平等平等平不平我礼。
56
最上乐非乐最上智德，
提升行非行提升无我；
积集集非集消除无边，
显明作非作显明不动。
57
正直无曲道解脱处住，
殊胜象车轮具足导师；
惭愧为鞋履法闻持缰，
正念为障碍神通幢帜。
58
不灭眼善夜摩天莲华，
腹饰圆满具足真实；
善巧庄严降伏憍慢，
不坏护持戒喜园。
59
随眠断除智慧先行，
时机善知勇猛见杖；
正念刺精进光无驯马，
律众中礼敬无比商主。
60
双火焰外境悭相应，
恶见邪见外道摩羯；
众多中间宝山神变，
胜利幢下我礼尼拘律树边。
61
指甲光尘轮相具足妙莲足，
具吉祥光明放射十指庄严；
殊胜头顶天中天常供养，
彼极悦意无厌足我礼。
62
即使佛陀一位功德藏终生赞叹，
何况其他言说尽寿亦将竭尽；
然而彼之功德永无穷尽，
礼敬一切知者降伏诸敌无量依怙。
63
足为灯台双目为鸟法身为象，
言语自在皈依为头道为尾美好；
戒为庄严清净而住七住处神通，
最胜象王果如象解脱受用我礼。
64
垢浊动荡极为可怖难行轮回海，
智为舵手解脱彼岸为向导主船；
众多人群步履勤勉一道渡者，
运载而渡我以无比恭敬礼拜。
65
一寻光密云如烟光明照耀身，
最胜光明幢鬘庄严正法光持者；
从头顶放射光明直至今日，
我礼敬牟尼释迦最胜如满月形。
66
第七黑暗破坏唯为所化众，
禅修林尘作诸难行众生享；
恭敬声悦意心夺人人导引，
恭敬除恐惧如雨降众生我礼。
67
佛如尼拘律树身相柔软手足梵音胫，
隐密处妥善又复善逝足安稳立；
柔软细毛复次善逝身端直，
青眼长踵细滑净肤赞叹短隐处。

68.

Cattālīsaggadanto samakalapanajo antaraṃsappapīṇo,

Cakkenaṅkītapādo aviraḷadasano mārajussaṅkhapādo;

Tiṭṭhantonomento bhayakaramudunā jaṇṇukānā masanto,

Vaṭṭakkhandho jino gotaruṇapakhumako sīhapubbaḍḍhukāyo.

69.

Sattappīṇo ca dīghaṅgulaṃ matha sugato lomakūpekalomo,

Sampannodātadāṭho kanakasamataco nīlamuddhaggalomo;

Sambuddho thūlajivho atha sīhahanuko jālikappādahattho,

Nātho uṇhīsasīso iti guṇasahitaṃ taṃ mahesiṃ namāmi.

70.

Vaṭṭacitānupubbakasubhaṅgulī ruhiramaṭṭhatuṅganakhako,

Nigguḷagopphako samapado sīhosabhibha haṃsasannibhakamo;

Dakkhiṇatāvatakkami samantamaṇḍala nigaṇṭhi jāṇusubhako,

Byañjanapuṇṇaposatanu nābhigambhīra achiddadakkhiṇavaṭo.

71.

Dviradakarappakāsurubhujo suvibbhajanupubbamaṭṭhaanunā-

Nunaalinānupubbarucira ttilādirahitabbisuddhatanuko;

Dasasatakoṭi hatthibaladhāraṇo kanakatuṅganāsikasubho,

Suruhiradantamaṃsatha sucisiniddhadasano tha lokasaraṇo.

72.

Suddhapasādindri ca vaṭṭataradāṭho ruhiroṭṭha ca suranaranātho,

Āyatasobhabbadano tha muni gambhīrujukāyatasuruciralekho;

Byāmapabhāmaṇḍalabundi supuraggaṇṇi ca āyatavisaṭasubhakkhī,

Pañcapasādakkhi ca kuñcikasubhaggapakhumo mudutanuruṇajivho.

73.

Sommasiniddha tyujjalakomala varuṇavimalatanu ca amitaguṇo,

Komala dakkhiṇāvaṭa añjanabhidasarisanilaka mudutanuruho;

Dakkhiṇavaṭṭakomala saṇusamasunila alulita siraruhi jino,

Sobhaṇasaṇṭhāno tha siniddhasiraruhi ca supacitasatakusala jo.

74.

Nigguḷonigganticchattassarisaatisubhagasira cāyatāruci kaṇṇako,

Sosaṇṭhānassaṇhāhārānukamapahutabhamutha suāyatabbhamuko ca so;

Suggandhaggatto muddhicātha vadani ca puthulakanalāṭa āyatasobhaṇo,

Assāsappassāsātissaṇu dharamasamasama nami ketumālavicittakaṃ.

75.

Buddhuppādo kimaṅgaṃ atidulabhataraṃ ghosamattampi loke,

Tasmā nānappakāraṃ saparahitasukhaṃ viddhasū patthayantā;

Yātiṭṭhatthāva haṃ taṃ suranarasaraṇaṃ antarāyappahānaṃ,

Puññakkhettekabhūtaṃ sugatamavirataṃ sādhu vandantu santo.

76.

Khettavaraṅgatatthutipure javapaṇama tejasā idha bhave,

Rogabhayādyupaddavahato anunasukha bhogapuññamatiko;

Devamanussabhogapavaraṃ paratthanubhāvañca antimabhave,

Aññataro tibodhipavare bhavissati yathāsayaṃ katanato.

77.

Puññenānena sohaṃ nipuṇajavamati pemavāco sakhīlo,

Saddho kalyāṇamittotisaraṇagamano sīlavā cāgayogo;

Hirottappī sudakkho avitasucarito dhitimā saccabhāṇī,

Bāhussacci vibhāgi saparahitakaro vaggurāvo bhirupo.

78.

Dīghajjīvi nirogo sucikulapassuto dhammaratto viratto,

Niccāpalyo kataññu atimudujumano sādhubhāvādiviññū;

Dhammājīvo bhaveyyaṃ bahukusalarato appakodho aluddho,

Evañcaññaṃ kareyyaṃ paṇidhi carimake mokkhanibbānabhāgī.

79.

(1) Mahākathaṃ buddhaghoso, tanumeva karaṃapi;

Cajaṃ heyyā diyā deyyaṃ, akarittha yathā tathā.

80.

(2) Mahāpaṇāmaporāṇaṃ, kiñci eva punappunaṃ;

Kāmokkamaṃ dudhārañca, cajaṃ deyyā diyaññattha.

81.

(3) Sutajjaya anubhava-ṭṭhapanatthena lañchinā;

Sutena garunānena, katoyaṃ paṇāmo navo.

82.

(4) Ekakkharāya gāthāyo, yāva chabbisatakkharā;

Jātiya pajjasattatyā, saṅkhato caturādhikā.



我为您翻译这段巴利文：
68
四十齿圆满齿列均匀内腹丰满，
足具轮相齿无间隙降魔脚趾圆，
立时不弯曲令人畏惧柔软膝不触，
圆满项颈胜者眉似年轻牛王师子前身。
69
七处丰满长指善逝一毛生一孔，
圆满白牙金色皮肤头发青黑顶，
正觉广长舌又具狮子颔掌有网，
尊者顶髻具足如是功德大仙我礼。
70
圆妙次第美指甲红润高耸，
踝骨不突平足如狮王象王行如鹅，
右绕而行圆满无结节美膝，
相好圆满身躯脐深右旋无缺。
71
臂如象鼻显著次第均匀细致，
莲花次第美丽无三纹清净身，
具千亿象力持金色高鼻庄严，
红润齿肉清净光滑齿世间依怙。
72
清净明亮诸根圆满牙红唇天人主，
广长端严面容牟尼深广正直美丽线，
一寻光圆晕顶髻高耸长广美眼，
五种明亮眼睛美眉如钩柔软赤舌。
73
温和光润明亮柔软清净身无量功德，
柔软右旋黑莲花般柔软细毛，
右旋柔软细致均匀青黑不乱头发胜者，
形相庄严光润头发善积百种善业生。
74
无结无节如伞形极美头长耳庄严，
形相细致随顺取食双眉长广，
香气上升面容广阔额头长妙，
入出息细微均等我礼幢鬘庄严。
75
佛陀出世何况更为稀有世间仅闻名，
是故种种为自他利乐智者所希求；
只要住世彼天人依怙除诸障碍，
福田第一善逝恒常善哉圣者礼敬。
76
胜田赞叹城中速疾礼敬威力此世中，
远离病怖诸灾难无减乐受福德智；
天人殊胜受用及他世威力最后有，
任一三菩提殊胜随意乐而成就。
77
以此功德愿我敏锐速疾智慧爱语亲近，
具信善友归依三宝持戒修布施；
具惭愧善巧行善坚定语实语，
多闻分享为自他利善言美形。
78
长寿无病生善家喜法离欲，
恒常不放逸知恩极柔直心善知善性；
法命而活愿我多行善少恚不贪，
如是作其他愿最后分得涅槃解脱。
79
（1）佛音所造大论，
虽仅一小部分；
舍应舍取应取，
如实而造作。
80
（2）古昔大礼敬，
有些重复再；
欲求难持守，
舍取他处义。
81
（3）以闻胜体验，
建立义印记；
依此师尊教，
作此新礼敬。
82
（4）从一字偈颂，
乃至二十六；
诗体七十种，
总数加四首。
USER: 请继续翻译:83.
(5) Ekamekena gaṇitā, iti sattasatādhikā;
Ekūnāsīti gāthāyo, sambhavanti samāsato.
(6) Namajātīhi ceva paṇāma niyyātanādihi;
Sattatiṃsa vibhāgehi, bhaṇitaṃ viññusandhinā.
(7) Samayissāmato nāmāpi saṅkheyyaṃ paṇāma bhedato;
Taṃ khamitvā visuddhāya, paṭipattyā sukhī bhave.
(8) Nagarindābhipālaṃ mahāsatthārindavaṃsa mupamaṃ,
Paṭipattī guṇe tassa mahāsaṅghassa pālite.
(9) Tamhi jantuppadesake laṅkādīpe viharaṇakesari,
Avisārada kakkasāyutte jinadhamme ca pāvaka.
(10) Iti tatthudayenevāyaṃ puññamevamahaṃ karaṃ;
Bhaveyya saṃghasamsaggī, khaṇevoca jināṅguli ti.
Mahāpaṇāma pāṭho niṭṭhito.
ASSISTANT: 我为您翻译这段巴利文：
83
（5）一一数算时，
共有七百余；
七十九偈颂，
此为总摄数。
84
（6）以礼敬种类，
献礼等诸类；
三十七分别，
智者相续说。
85
（7）调伏故名称，
应数礼敬分；
宽恕彼清净，
行道得安乐。
86
（8）城主护持者，
大师种姓喻；
依其修行德，
大僧伽守护。
87
（9）彼处众生导，
楞伽洲（今斯里兰卡）住狮，粗恶合，
胜法与光明。
88
（10）如是彼生起，
我作如是福；
愿与僧众会，
刹那随佛指。
大礼敬文完毕。

83.

(5) Aṭṭhādhikā sahevuyyo- janādīhi midaṃ nataṃ;

Yathāvuttatthakā kāmā, ye niccaṃ dhārayantu te.

84.

Rājātirājātimanoharo yo,

Devātidevātiguṇoghadhārī;

Brahmātibrahmātibhavantagū taṃ,

Saṅghātisaṅghātivirāva vande.

85.

Anaṅganaṅgaṃ naradevadevaṃ,

Aniñjaniñjaṃ bhayatāṇatāṇaṃ;

Anaṇḍanaṇḍañca anāthanāthaṃ,

Khayantayantaṃ paṇamāmi māmi.

86.

Tambasiniddhatuṅganakhako nuṃvaṭṭasucituraṅguli ca muniso,

Sīhusabhobhahaṃsasamago nigūḷasama gopphakāyatamukho;

Komaladakkhāṇāvaṭatanuruho sucimalujjalābhasariro,

Pañcapasādayuttanayano sugandhamukhatuṅganāsikayuto.

87.

Koṭisahassanāgabaliko surattamadharo suvaṭṭadasano,

Āyatasaṇulomabhamūko muduttanukaratta jivhasahito;

Chattasamānasobhaṇasiro sukesavara ketumālavicito,

Iccanubyañjanebhi sahitaṃ munindapavaraṃ namāmi sirasā.

88.

Sakalamalehi so muni sudūratāya ca malāriniṃ hatatayā,

Tibhavarathe samānitamanārakāni ca namālayo naravaro;

Malakaraṇe rahāraha manantañeyya mabhijānanā muni tathā,

Caraṇayuto tivijji ca suvācatā sugamanā janesu sugato.

89.

Lokavidū so nitalokatayatā sākalato asamanaradamā so,

Sārathi jino anusāsanakaro satthavaho dupathataraṇasattā;

Bujjhati sāmaṃ catusaccamakhilaṃ bodhayi jantugaṇamiti ca buddho,

Bhākaraābhāphuṭapaṅkajasamo maggiyañāṇaphuvikasito ca.

90.

Bhaggakileso so bhagavā tibhava vamita gamana sujana bhajanato,

So bhaji saddhamme pavibhatta sarasa chabhagayuta garukaraṇiyato;

Sattanikāye kenapitulyaguṇamapamita sirighaṃnajutisusubhaṃ,

Devanarānaṃ ekapatiṭṭha mavitathutiyasa masaki mabhaṃname.

91.

Buddhuppādo kimmaṅgaṃ bho atidulabhataramidha bhave sughosa mapāparo,

Tasmā patthentā sabbaññuṃ vividhahitasukha manadhikaṃ namantu ca sādhavo;

Puññenānenete diṭṭhe bhayaaghaṃpīḷanaṭṭha virahitā parattha cubho subhe,

Bhutvānante ve hessante avikalasukhasirimatikā anuttara bhāgino.

92.

So cakkopetapādo mudubhujacaraṇo suppatiṭṭhitapādo,

Eṇījaṅgho ca buddho kanakanibhataco āyatapaṇhi nātho;

Kosonaddhaṅgajāto atisudhumachavī jālikappānaheṭṭhā,

Ussaṅkhapādayutto abhinilanayano āyataṅguliyogo.

93.

Ṭhito kho no namanto kirubhayaputhunājāṇuyo āmasanto,

Lomakūpekekalomo samataladasano añjanuddhaggalomo;

Brahmaddehujjugatto aviraḷamukhato sattakaṅgussado so,

Nigrodhappāribimbo migapatihanuko sīhapubbaḍḍhakāyo.

94.

Puṇṇattālīsadanto supahutarasano sobhaṇodātadāṭho,

Saṇhodātuṇṇalomo samavaṭalagalo antaraṃsapiṇo so;

Brahmagghoso munindo punapi gupakhumo uṇhisasamphullasīso,

Bāttiṃsaṅgopasobhaṃ mudurasahaṇī lokajeṭṭhaṃ name taṃ.

Mahāpaṇāma niṭṭhitā.

Tigumbacetiya thomanā

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

1.

Yo dīpaṅkaramūlamhi, padaṃ hattagataṃ caji;

Sammāsambodhi mākaṅkhaṃ, vande tassa siroruhaṃ.

(Pathyāvattagāthā).

2.

Pūretvā bodhisambhāra-mahesaṃ yo anuttaraṃ;

Alattha buddhattaṃ tassa, kesadhātuvaraṃ name.

(Pathyāvattagāthā).

3.

Laddhā buddhattaṃ chaṭhāna-matikkamma pavedayi;

Vimuttiṃ rājāyatane, tassa kesavaraṃ name.

(Rakāra bhakāravipulā pathyāvattagāthā).



我为您翻译这段巴利文：
83
（5）八增与由链接等此礼敬；
如所说义欲求者，愿彼等常持。
84
王中之王极悦意者，
天中天者具功德流；
梵中梵者至彼岸者，
僧中僧者寂静我礼。
85
无垢有垢人天天主，
不动能动怖畏救护；
无卵有卵无依所依，
尽边无边我再礼敬。
86
铜色光润高耸指甲圆满清净长指牟尼，
狮王象王如鹅行步不突平等踝长面；
柔软右旋细毛生起清净光润容光身，
五种清净具足眼睛香气口高鼻相应。
87
具千俱胝象之力红润唇圆满齿，
长细毛眉柔软细赤舌相应；
伞盖般庄严头颈胜妙发幢鬘庄严，
如是具足随形好至上牟尼我头面礼。
88
彼牟尼远离一切垢因灭垢敌故，
三有车运无恶作依止人中最胜；
远离垢因无边所知遍知牟尼如是，
具足行持三明善语善趣众生善逝。
89
世间解彼因永世间故无等调御，
调御胜者作教诫者商主度难渡；
自觉四谛无余令众生觉悟故名佛，
如日光照莲花智慧光开敷。
90
破除烦恼彼世尊离三有行善人亲近，
彼修正法分别具味六分相应尊重作；
七部经典谁能同等功德无量吉祥光净妙，
天人唯一依止不虚称赞无可比我礼。
91
佛陀出世何况极难得此世善音无过上，
是故希求一切智者种种利乐无上善人礼；
以此功德见离怖苦逼恼彼世善美中，
享受无尽当成不缺乐吉祥智无上分。
92
彼具足轮足柔软手足善安立足，
羚羊胫佛金色皮肤长踵尊者；
隐密处妥善极细滑肤足下网，
具隆起足具青莲眼长指相应。
93
立不弯曲双膝宽广不相触，
一毛一孔平齐齿黑顶发；
梵身正直齿无间隙七处丰满彼，
如尼拘律树身鹿王颔狮子前身。
94
圆满四十齿广长舌庄严白牙，
细软白毛圆满项颈内腹丰满彼；
梵音牟尼王又具牛王眉顶髻圆满头，
三十二相庄严柔软具味舌世间最胜我礼。
大礼敬偈完毕。
帝贡巴塔颂
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
1
昔于燃灯佛根前，舍弃手掌所得处；
希求正等菩提者，我礼敬彼头发舍利。
（标准偈）
2
圆满菩提资粮后，寻求无上大仙者；
证得佛果我礼敬，彼殊胜发舍利。
（标准偈）
3
证得佛果超六处，宣说解脱王园中；
我礼敬彼胜发舍利。
（具罗迦罗和巴迦罗扩充标准偈）

4.

Tattha sakkadattiyampi, nāgalataṃ harītakaṃ;

Anotattodakaṃ bhuñji, vande tassa siroruhaṃ.

(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).

5.

Tadā muggaselapattaṃ, mahārājūhi dinnakaṃ;

Tathāgato paṭiggaṇhi, vandāmi tassa sīsajaṃ.

(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).

6.

Tadā dvinnaṃ dvebhātika-janehi madhupiṇḍikaṃ;

Paribhuñjesi manthampi, tassa sīsasiriṃ name.

(Takāravipulā pathyāvattagāthā).

7.

Yo tapussabhallikānaṃ, tadā dvisaraṇaṃ adā;

Lokamhi sabbapaṭhamaṃ, tassa sīrivahaṃ name.

(Rakāra nakāra vipulāpathyāvattagāthā).

8.

Tadā tatthupaṭṭhakānaṃ, tesaṃ kese adā aṭha;

Lokahita mapekkhanto, nātho yo tassa te name.

(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).

9.

Tepi taṃ āhāritvāna, pokkharabbatiyaṃ karuṃ;

Sajīvakesa cetiyaṃ, nametaṃ sabbapubbakaṃ.

(Makāravipulā pathyāvattagāthā).

10.

Uposathuposathamhi, muñcantaṃ nīlarasmiyo;

Bhagavāva lokaatthaṃ, karontaṃ taṃ sadā name.

(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).

11.

Cūḷāmaṇidussacetyaṃ , kālamhi bodhisattake;

Buddhakāle idaṃ sabba-paṭhamaṃ taṃ namāmahaṃ.

(Rakāravipulā pathyāvattagāthā).

12.

Namāmahaṃ vandāmahaṃ, pūjemahaṃ siroruhaṃ;

Puññamidaṃ bhavatu me, paccayo āsavakkhaye.

(Takāra nakāravipulā pathyāvattagāthā).

Tigumbacetiyathomanā niṭṭhitā.

Vāsamālinīkya

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

1.

Vuḍḍhopi jinānaṃ, buddhosi vijānaṃ;

Pubboditi māhaṃ, kubbomi vimānaṃ.

(Tanumajjhāgāthā)

2.

Mahāsamatakūlaṃ, narāpavarapūjaṃ;

Jahā abhayapūraṃ, namā kanakarūpaṃ.

(Kumāralalitāgāthā)

3.

Narāsabhasubuddhaṃ , pajāmatanuruttaṃ;

Dayākaramuduttaṃ, namāma ha usukkaṃ.

(Kumāralalitāgāthā)

4.

Hitaṃ vahasusīlo, pamodati sukhatte;

Name tamapabuddhaṃ, jinaṃ gatasukhantaṃ.

(Kumāralalitāgāthā)

5.

Bandhu ca santakileso, yo pitavaṇṇapabhāso;

Gotamagottasuññato, tassa namo narasīho.

(Citrapadāgāthā)

6.

Buddhaṃ suddhaṃ lokesītaṃ, ukkaṃ yuttaṃ yoge haṃ;

Vantātītaṃ oghe sīdaṃ, vandāpīhaṃ sokehīhaṃ.

(Vijjummālāgāthā)

7.

Bhogavatī yopakhamī, sītadayā lokasakhā;

Dhātutaye kitti sa ve, dātu jaye-tassa ca me;

(Māṇavakagāthā)

8.

Mānito lukho rutotha, sannibho subho sukho ca;

Jānito dharo namo ca, tassa yo thuto guṇova.

(Samānikāgāthā)

9.

Jayaṃ dhajaṃ pajāpuge, ṭhitaṃ lilaṃ mahāsukhe;

Subhaṃ phuṭaṃ pabhaṃ name, hitaṃ sukhaṃ dadātu me.

(Pamāṇikāgāthā)

10.

Puṇṇapuññajanitasubhaṃ, jātiñātithutiyaguṇaṃ;

Bhedaveravimalajinaṃ, ñāṇapādacaraṇa-mahaṃ.

(Halamukhīgāthā)

11.

Sati mati suci yo-bhāso, thuti muni sukhito kāyo;

Manujapumasuto nātho, jayavara mu-sabho dāto.

(Bhujagasusugāthā)

12.

Yo buddho pavaro lilo puge,

Lokutto abhayo ṭhito sukhe;

Uttiṇṇaṃ nisabhaṃ hitaṃ vahe,

Monindaṃ vimalaṃ jinaṃ name.

(Suddhavirājitagāthā)

13.

Devindaṃ varagaṇatherindaṃ,

Niṭṭhānaṃ bhavajananibbānaṃ;

Niddosaṃ raṇarajanipphoṭaṃ,

Vande-haṃ subhamukhasoṇṇemaṃ.

(Paṇavagāthā)

14.

Gotamagotte ketuva ñātaṃ,

Lokajakhette meruva jātaṃ;

Thandilajeṭṭhe bheditamāraṃ,

Paṇḍitamajjhe medhiva bhāṇaṃ;

Mantiya vande sevitanāthaṃ.

(Rummavatīgāthā)



我为您翻译这段巴利文：
4
彼时帝释所施，龙藤诃黎勒果；
饮无热池之水，我礼敬彼头发。
（具罗迦罗扩充标准偈）
5
尔时绿宝钵，大王等所献；
如来亲纳受，我礼敬彼发。
（具罗迦罗扩充标准偈）
6
尔时两兄弟，所献蜜团食；
受用酪糜时，礼敬彼头发。
（具塔迦罗扩充标准偈）
7
昔对胜光商主，波利商主授予；
世间最初二皈，礼敬彼吉祥发。
（具罗迦罗那迦罗扩充标准偈）
8
尔时施与侍者，彼等八根头发；
世尊观世间利，我礼敬彼等发。
（具罗迦罗扩充标准偈）
9
彼等取其发已，于莲华山建造；
活发塔庙第一，我礼敬最初塔。
（具玛迦罗扩充标准偈）
10
每逢布萨之日，放射青色光明；
世尊为世间利，常时我礼敬彼。
（具罗迦罗扩充标准偈）
11
顶髻宝塔衣塔，菩萨时代建造；
佛陀时代此为，最初我礼敬彼。
（具罗迦罗扩充标准偈）
12
我礼我敬礼，我供养头发；
愿此功德为，漏尽之因缘。
（具塔迦罗那迦罗扩充标准偈）
帝贡巴塔颂完毕。
花鬘歌
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
1
胜者中增长，觉者中智者；
我今造宫殿，为昔日光明。
（细中偈）
2
大和合种姓，人中最胜供；
舍离无畏城，礼敬金色身。
（童子游戏偈）
3
人中牛善觉，众生无上语；
具慈柔软语，我等热诚礼。
（童子游戏偈）
4
持善戒利益，喜乐于善行；
礼彼未觉者，胜者至乐边。
（童子游戏偈）
5
亲眷断烦恼，彼金色光明；
瞿昙种空性，彼人狮我礼。
（杂句偈）
6
佛清净世寂，勤瑜伽中灯；
吐越瀑流沉，我礼离诸忧。
（闪电鬘偈）
7
游历富乐城，寒慈世间友；
三界名声愿，胜利赐予我。
（学童偈）
8
受尊粗语声，似庄严善乐；
知持我礼敬，彼赞功德者。
（等足偈）
9
胜幢众生前，住游大安乐；
遍净光我礼，赐我利与乐。
（度量偈）
10
圆满福德生善，种姓亲眷赞功德；
破除怨恨清净胜，智慧足行我。
（犁面偈）
11
念慧净光明，赞牟尼乐身；
人尊子依怙，胜利牛施与。
（蛇善偈）
12
彼佛最胜游众前，
出世无畏住安乐；
度脱牛王持利益，
牟尼王净胜我礼。
（清净光耀偈）
13
天王众长老胜王，
究竟有生涅槃者；
无过战尘离尘垢，
我礼善面金色身。
（手鼓偈）
14
瞿昙族如幢所知，
世间界如须弥生；
住处最胜破魔军，
智者中如智慧语；
思维礼敬所事主。
（卢玛瓦提偈）

15.

Buddho sukko amitaguṇīso,

Yutto mutto sasiva timīto;

Khe yo tejo tapasiva akko,

Phelo theto tava namakāro.

(Mattāgāthā)

16.

Yo jitamāre ve aji sabbaṃ,

Tho mitasāre he-dhitapattaṃ;

Saṃsitapuṇṇo so nami tassa,

Paṇḍitaphullo so matikassa.

(Campakamālāgāthā)

17.

Kanakarūpa mūpameyyakaṃ,

Pavarasūra pūjasevataṃ;

Kamalabhūma dhūradesakaṃ,

Naramarūpa rū name ta-haṃ.

(Manoramāgāthā)

18.

Deve gate dvevārā gamāsi,

Sele cale ye ñātā pacāyi;

Uddhaṃ tale tevāsaṃ akāsi,

Buddhaṃ mate esāhaṃ namāmi.

(Ubbhāsakantagāthā)

19.

Ukke sunutaṃ puthukañca theraṃ,

Vutte sukhumaṃ ujukaṃ tathetaṃ;

Dibbe paṭimaṃ kiriyaṃ vadetaṃ,

Iddhe mahitaṃ kathitaṃ namehaṃ.

(Upaṭṭhitagāthā)

20. Dibbassa pūre pavarehi gutto,

Siddhattha bhūte nagarehi vuṭṭho;

Saṅkassa pūre ma-gaṇehi buddho,

Aññattha pūje paname ni kubbo.

(Indavajirāgāthā)

21.

Subhaṃ thutaṃ yo rajataṃ balatthaṃ,

Yugaṃ hutaṃ so kanakaṃ kamatthaṃ;

Citaṃ ṭhitaṃ lohitakaṃ manāpaṃ,

Lilaṃ itaṃ soraci taṃ namāhaṃ.

(Upendavajirāgāthā)

22.

Pinitaṃ viṇaṃ sakhilaṃ yaji taṃ,

Susukhaṃ dhujaṃ biluvaṃ niyutaṃ;

Ṭhapiyaṃ simaṃ thunutaṃ puthulaṃ,

Nami haṃ khiṇaṃ sukhumaṃ mudukaṃ.

(Sumukhīgāthā)

23.

Sogati bodhayiṃ gāhiya pattaṃ,

Otari sonami jānita atthaṃ;

Bhūpati pūjayi sākiya vaṃsaṃ,

Sūjadhi ūpadhi bhāsita dhammaṃ.

(Dodhakagāthā)

24.

Cattāro-me yācite so pavutthe,

Laddhā bhoge kāmite oghamutte;

Kattā tose-taṃ name colayutte,

Tatthā-loke taṃpate kho padukke.

(Sālinīgāthā)

25.

Sattā-loko sarito yo dhajukkaṃ,

Tatthā-gopo raciyo-noja-muddhaṃ;

Bhaddā-soko-pacito-bho pabuddhaṃ,

Saddhāyogo bhaji so-ho-namuccaṃ.

(Vātompīgāthā)

26.

Ñātamarūnaṃ upari ṭhitānaṃ,

Vālapasūkaṃ huvati jinānaṃ;

Devasuyāmo jinamiti ñāto,

Tena sukhā-bho vinami idā so.

(Sirīgāthā)

27.

Puṇṇakena kusumena sevataṃ,

Kuñjareva thunutena khe gataṃ;

Sundarena nami tena me jayaṃ,

Puññatejakari-dhesa ve dadaṃ.

(Rathoddhatāgāthā)

28.

Mātu āyu khiṇu-ke iha pubbe,

Tāsu sādhu visute-disakucce;

Vāta tāla khaciteni-dha soṇṇe,

‘‘Tāta tāta’’ yaji te-tisa vande.

(Svāgatagāthā)

29.

Upari kamalayoni sobhitaṃ,

Juhati dhavalajoti-dositaṃ;

Sukari ya-matabodhi-mocitaṃ,

Sunami caraṇaloki-dho-rimaṃ.

(Bhaddikāgāthā)

30.

Vane jino yo vinayaṃ supekkhi-maṃ,

Mate ṭhito-bho dijakaṃ dubajjitaṃ;

Aghe-nidho khobhi-taraṃ mune-cchi-daṃ,

Name-bhito bodhimahaṃ lukha-jjhitaṃ.

(Vaṃsaṭṭhagāthā)

31.

Yo jāti-domānī-mupāsi lambi taṃ,

Kodhehi lokehi dubhāsi paṇḍitaṃ;

Pūrepi mūlepi pahāsi diṭṭhikaṃ,

Sabbehi pattehi namāmi icchitaṃ.

(Indavaṃsāgāthā)

32.

Verañjake pūravare vibhūsite,

Nelañjane dūmavane vikūjite;

Khemaṅkare thūlatare vidū site,

Eta-ṅgame pūna name virūpi ve.

(Indavaṃsāgāthā)

33.

Adhunāpi sa sārisuto nimalaṃ,

Tamupāsi matāpi kuto ci nayaṃ;

Karuṇāyi dha yāci budho vinayaṃ,

Garukāpi namāmi su-yo jita-haṃ.

(Toṭakagāthā)

34.

Janavaro muni so sarito vane,

Vasabhato udito-pari gotame;

Gamanaso guṇiko gami-to name,

Nagara-do juti-mo ghatito-sathe.

(Dutavilambitagāthā)



我为您翻译这段巴利文：
15
佛陀净白无量功德主，
相应解脱如月离暗冥；
虚空威光如苦行太阳，
果报确定我今作礼敬。
（玛塔偈）
16
彼降魔者实已胜一切，
智者智慧实已得坚固；
圆满宣说彼我今礼敬，
智者开敷彼具足智慧。
（樟脑花鬘偈）
17
金色身无可譬喻，
最胜勇猛供养侍；
莲花地主道宣说，
人天容色我礼彼。
（悦意偈）
18
天界行两次往返，
山动时诸亲施食；
上下处三度安住，
佛智者我今礼敬。
（光明可意偈）
19
上升闻众多长老，
所说细致如是直；
天界似作业宣说，
神变尊敬说我礼。
（现前偈）
20
天界城最胜守护，
悉达多城中安住；
僧伽施城众中佛，
他处供养我礼作。
（帝释金刚偈）
21
善赞彼银色力处，
二对献金为何义；
积集住赤色可意，
游戏行光明我礼。
（后帝释金刚偈）
22
欢喜琵琶柔和供，
善乐幢毗卢瓦合；
建立边界赞广大，
我礼尽灭细柔软。
（善面偈）
23
善趣觉悟握得钵，
降下善闻知义利；
地主供养释迦族，
善慧依止所说法。
（十一音节偈）
24
此四所求彼宣说，
得诸受用欲离瀑；
作令喜彼礼衣合，
彼世间彼主双足。
（娑利尼偈）
25
众生世间忆念彼胜幢，
彼处牧人庄严无上顶；
贤善无忧供养觉悟者，
信瑜伽修习彼我高礼。
（瓦托姆皮偈）
26
知天众上方安住，
发毛生起胜者众；
善夜摩天知胜者，
以此乐者今礼拜。
（吉祥偈）
27
以圆满花朵所侍奉，
如象所赞于空中行；
以美善我礼彼胜利，
福德威光作此实施。
（战车勇猛偈）
28
母寿尽时于此前，
彼等善名四方曲；
风摇棕榈镶嵌金，
"父父"供养三十礼。
（善来偈）
29
上方莲花生庄严，
献白光明所喜悦；
善作觉悟解脱者，
我闻足迹世间最。
（贤善偈）
30
林中胜者善见律我，
死时住彼鸟难调伏；
无罪此处动甚牟尼断，
礼敬畏惧菩提我粗住。
（竹节偈）
31
彼生慢随眠依止垂，
诸忿世间难说智者；
圆满根本断除见，
一切所得我礼所欲。
（帝释竹偈）
32
毗兰若最胜城庄严，
尼连禅林中鸟鸣处；
作安稳粗大智者住，
此路再礼异形实。
（帝释竹偈）
33
今时彼舍利子清净，
亲近彼死从何理趣；
慈悲此处求觉律，
尊重我礼善相应。
（妥塔迦偈）
34
人中胜牟尼彼忆林，
牛王升起上瞿昙；
行处功德往我礼，
城施光明破坏欺。
（使者游戏偈）

35.

Bhagavati kuṭigāre yo nisinne,

Dhanavati suvisāle-ko isinde;

Ya-malabhi muni lābhe molichinne,

Sa panami juti-māse-to kilinne.

(Puṭagāthā)

36.

Paṭhapita-miccassa sidatu sabbaṃ,

Paṭhami-dha sikkhassa hitasukhatthaṃ;

Pavadiya giddhassa khiṇalukhatthaṃ,

Panami ca kiccassa sikhamukappaṃ.

(Kusumavicittāgāthā)

37.

Nilobhāsi dhūmehi yu-cco vilāse,

Ṭhito cā-bhi bhū tehi rukkho-digāhe;

Yi-to tāni pūrepi luddho dvivāre,

Jino-kāsi pūjemi buddho hitā-se.

(Bhujaṅgappayātagāthā)

38.

Janarame dasasare visālake,

Munivare kuṭighare-riyāpathe;

Dhutatare-subhakathe caji sa ve,

Tatiyake-ta-midha ve ṭhapi name.

(Piyaṃvadāgāthā)

39.

Vesālike tu vasi kātu cātukaṃ,

Te ñāhi tesu labhi-dhā-mukā-mukaṃ;

Negāmikesu bhaji phāsu sā-yukaṃ,

Etā-dhikesu nami-kāsu-dā-tulaṃ.

(Lalitāgāthā)

40.

Vadi suppiyo duvacanaṃ tamato,

Sahi muttiko guṇakathaṃ tathato;

Gami māṇavo durapathaṃ carato,

Nami sādhavo budhavaraṃ paraso.

(Pamitakkharāgāthā)

41.

Yu-pagami vimalo sakhilo tadā,

Yuvavati-pivano rami yo brahmā;

Ekasayi ṭhitato kathi kho guṇe,

Esa nami jina-mo padhi-do-juke.

(Ujjalāgāthā)

42.

Jānaṃ sabbesaṃ desi yo kho-dhimuttaṃ,

Ānandattheraṃ vedito coḷisuttaṃ;

Kāyassammukhe kātuno-lokiyaṃ-se,

Ṭhāna-ssa-ppuge kāruṇo hoti vande.

(Vessadevī gāthā)

43.

Sukathiya majjhimasīla-maparaṃ,

Yu-pacita-metthi-dha cīra-manayaṃ;

Budhayi ca bhajjita-mīṇavataraṃ,

Sunami pavajjita-mīha-mamalaṃ.

(Tāmarasagāthā)

44.

Mahakañhi sīlampi abhāsi kante,

Brahmathandilī mamhi manāpi ramme;

Calakampi gīrampi kadāci ambe,

Varapaṇḍi khīṇampi namāmi taṃ ve.

(Kamalāgāthā)

45.

Mohante jini paṭhame jaye jitāyaṃ,

Soramme isipatane vane nivāsaṃ.

Khobhante kiri sakale vade vilāsaṃ,

Ghoraṃve vinidamane name jinā-haṃ.

(Pahāsinīgāthā)

46.

Divārakaṃ bajanagaraṃ phitaṃ vase,

Nisāya taṃ janagaṇanaṃ ṭhitaṃ mate;

Vijānakaṃ tamajaṭakaṃ sitaṃ vane,

Hitāvahaṃ narapavaraṃ imaṃ name.

(Ruciragāthā)

47.

Racita-maviralaṃ manussa mathā paṇaṃ,

Pasiya tatiyakaṃ catuttha makā sayaṃ;

Karita-madhikataṃ akhubbhamalā sabhaṃ,

Jahitagatiparaṃ panujja namāma-haṃ.

(Parājitāgāthā)

48.

Nagara-majaya-mesa nivasi tha pare,

Mahati sa maṇike sakuṇakujavane;

Yapati vasati ve hitasivavahane,

Surata mubhayame-sita mima paname.

(Paharaṇakalikāgāthā)

49.

Chaṭṭhaṃ vase athu-da tattha vane mune saṃ,

Sabbaṃ dhare makulapabbatake upedaṃ;

Cattaṃ male manuja matthavase sudesaṃ,

Bhattaṃ name lahuka mappa mare dhune taṃ.

(Vasantatilakagāthā)

50.

Nuna upavasati idha tha puna parime,

Sukhaguṇamahati tidasapura ajite;

Yuganuta mavadi vitatha mughatari ve,

Hutathuna manami simada tula mariye.

(Sasikalāgāthā)

51.

Jinapati susumāraṃ bhesakallāvane-saṃ,

Nivasati puthuñāṇaṃ khve-sa nandālaye-taṃ;

Vimala-mi dhu-jukāyaṃ bhedasantāpa-sesaṃ,

Vijaha-pi sukhumālaṃ esamantā name-haṃ.

(Mālinīgāthā)



我为您翻译这段巴利文：
35
世尊小屋中坐时，
富城广大一仙主；
彼牟尼得利顶剪，
彼礼光月得游戏。
（布塔偈）
36
建立彼意一切成就，
此初学习利乐义故；
宣说贪著尽粗重故，
我礼所作顶峰生起。
（花饰偈）
37
下放烟光甚游戏，
住立诸有树深入；
彼等圆满贪二门，
胜者作佛供利彼。
（蛇行偈）
38
人园十箭广大处，
牟尼胜小屋威仪；
头陀胜善语舍彼，
第三此处实建礼。
（善语偈）
39
毗舍离住作悦意，
彼等知得此无言；
村民中修安乐寿，
此等胜礼何施等。
（游戏偈）
40
善说难言从彼处，
忍解脱功德语如；
学童行难道所行，
善人礼智胜他者。
（等音节偈）
41
无垢亲近柔和时，
少女饮者乐梵天；
独卧住处说彼德，
此礼胜者施依直。
（光耀偈）
42
知一切者说彼胜解，
阿难长老知周利经；
身前作者世间彼，
处众中慈悲我礼。
（吠沙提维偈）
43
善说中戒无上者，
近积此处长时理；
觉知焦烧减劣渡，
我闻出家此无垢。
（莲华偈）
44
大黑戒亦说可爱，
梵地我中可意乐；
动摇语亦何时芒，
胜智尽漏我礼彼。
（莲花偈）
45
痴边胜初胜利胜此，
善乐仙人堕处林住。
动边说一切游戏，
可怖实调伏我礼胜。
（光明偈）
46
昼城王城繁荣住，
夜彼众人数住死；
知彼无结缚白林，
持利人中胜此礼。
（美妙偈）
47
无间造作人如此供，
见第三第四作自身；
过度所作不动无垢会，
断除趣他遣除我今礼。
（败北偈）
48
城未胜此住彼他，
大宝鸟鸣林中者；
住持实利吉祥运，
柔和二者白此礼。
（打击时节偈）
49
第六住此林牟尼众，
一切持蕾山近此者；
舍垢人胜住善说，
食礼轻少死振动。
（春季装饰偈）
50
确实近住此又前际，
乐德大三十三城无胜；
双说不实空越度实，
献供我礼边量圣者。
（月艺偈）
51
胜者主善鳄贝沙迦罗林众，
住广慧彼善喜处彼者；
清净今正直身别离热余，
舍离柔软此边际我礼。
（花鬘偈）

52.

Mahati sukantiye atha ca tattha sītale,

Vasati kusambiye navamavassa-pī-tare;

Avahi sukha-ntime pajaha-mattha-mī-dha ve,

Panami nudaṃ hine sakalasatthavasaye.

(Pabhaddakagāthā)

53.

Yudhavati pālileyyaka vane pahāya nāge,

Upaṭhahi nāgi-dhe-sa dasame jahāya bāle;

Sukhavasi kāyike ca manake tadāsa sāte,

Yuta-madhi vāhite ca paname payāta māre.

(Vāṇinīgāthā)

54.

Ito patte nāḷe vasati dijagāmepi dasame,

Hitopatthenā-yeka adhiki-dha vādehi vadake;

Vilomatthehā-neka-sahi ṭhita-māghepi samaye,

Viyogatthe-tā-neja-mapi pihavāsehi paname.

(Sikharaṇīgāthā)

55.

Dviadhiki-tare verañjāyaṃ tato dasamaṃ pare,

Nivasi nilake khedaṅghātaṃ karo paramaṃ vane;

Kilami idha ve vehaṅgānaṃ manoramakaṃ vase,

Viraji-sigaṇe medhaṅkāraṃ asokadadaṃ name.

(Hiriṇīgāthā)

56.

Yo sampuṇṇe upari tirase cāliye pabbatepi,

Sobhaṃ phulle suvasi itare kāmite appamehi;

Sāvatthikkenu-da catudase kārite ālayepi,

Kāmo-cchidde tu bhaya muname ñātime dvārakehi.

(Mandakkantāgāthā)

57.

Sakko kappile kariya madake niggaho yoti pañce,

Dakkho kappiye vasidha yamake iddhako bhohi aññe;

Yakkho dabbike damiya nagare soḷase-topi vaṅke,

Aggo-ghattite paciya paname bodhake monipaññe.

(Kusumitalatāvellitagāthā)

58.

Duladdhe pūre yopari ca dasato rājagehaṃ bhajanto,

Tu satte kūle kho kari dha yapato vāsamejaṃ jahanto;

Dumaṭṭhe pūneso ramita-calato ṭṭhārasetaṃ dadaṃ so,

Guṇasse vūpeto namidha karabho kāyakhedaṃ sahanto.

(Meghavipphujjitagāthā)

59.

Cālīye parime tatheva acale-kūnepi vīse lilaṃ,

Bhāgī ce sa hite pageva pavase sūrehi nisevitaṃ;

Kārite ramike pare ca nagare pūrepi vīse imaṃ,

Hārite vasime jahena paname mūlepi khīṇe jitaṃ.

(Saddūlavikkīlitagāthā)



我为您翻译这段巴利文：
52
大善美又彼处寒，
住俱睒弥九雨边；
运乐终边舍此义，
我礼除劣一切师依。
（善光偈）
53
战胜波利雷耶迦林离象，
近侍象此第十舍愚者；
乐住身又意彼时乐受，
相应胜运我礼离去魔。
（女声偈）
54
从此得茎住鸟村第十，
利得一此胜说中说者；
逆义多忍住祭祀时中，
离义彼不动亦希住礼。
（山峰偈）
55
二增彼毗兰若后第十他，
住青色灭疲劳作最胜林；
疲此实鸟众悦意而住，
离垢众中智光施无忧礼。
（羞愧偈）
56
彼圆满上三十遮利耶山，
光辉开敷善住他所爱无量；
舍卫城今第十四所造住处，
欲断恐惧我礼知彼门者。
（曼陀羯那偈）
57
能迦毗罗作醉制五，
善迦毗耶住此双神其他；
夜叉达毗调伏城十六亦曲，
最胜击煮我礼觉者牟尼慧。
（花藤缠绕偈）
58
难得城上从十王宫亲近，
七族中作此从住动离；
树住又彼乐动十八白施彼，
功德具足礼此幼象身疲忍。
（雷电偈）
59
遮利耶前如是不动缺二十游戏，
若分利早离去勇者所亲近；
所造可乐他城满二十此，
舍住我礼根尽胜。
（虎戏偈）

60.

Pañcapañca-mākare tatopi piṇḍakena jetakānane ca,

Aññamañña-mādarena yo nisinnakena te ca māpayeva;

Pubbapubbaārāme payoji-pāsikāya vāramāvasedha,

Suddhasuddha-māmalena poriyātimāya mānasā namesa.

(Vuttagāthā)

Puññenā’nena saṃsāramupadhi suci sappūrise vo paseve,

Tehā dinnaṃ sugāho suciparisaupeto arogo bhaveyyaṃ;

Dīghāyūko mahāpañña yasadhanasulābho ca kalyāṇamitto,

Lokādibbo ca maggo samamatiparivārova nibbānapatto.

(Saddharāgāthā)

Ka.

Nassati sāsane chanavutādhike ca tivise sate kaliyuge,

Dvesatacuddasādhikasahassake sakalaraṭṭhakaṃ khubhi gate;

Bhātikayuddhakena nagaraṃ tadā bhavati chārikā yatigaṇo,

Dukkhagato mahāpaharaṇehi jivitakhayampi eti piṭake.

(Bhaddakagāthā)

Kha.

Udisaka cetyakepi vikiriya nāsati dha so thiro sagaṇato,

Vijahiya purato ttaravaneka kumbhakaragāmakaṃ nivasaye;

Satagaṇakehi tattha janakopi ‘‘bhota idha vāsa sabbayatinaṃ,

Upaṭṭhahamī’’ti tamhi katipāhanaṃ vasati kho vimaṃsiya sukhaṃ.

(Lalitagāthā)

Ga.

Tattha araññe ramito sucari saddhamma-timāni suyatīhi tipīko,

Dhūrasuyutto parigāhiya sujāto supaṭṭhāti kunadita-muyānaṃ;

So satamaccehi kataṃ nagari daṃ tassa ca pācina raha dhikakose,

Paccayanāyāsu da chāyabahuko suddhayatipi idha vasanakāle.

(Tanugāthā)

Gha.

Phagguṇamāse chadine raciya niṭṭhaṃva gato paramari iminā-yaṃ,

Sijjhatu pemaṃ vata rakkhatu sudevo uda vaḍḍhatu jinavacane taṃ;

Vāsamālinī niṭṭhitā.


我为您翻译这段巴利文：
60
五五造作彼后以团食祇陀林，
互相恭敬彼坐彼等造作实；
前前精舍修建绳系时住此，
清净无垢以城过上意礼此。
（所说偈）
以此功德轮回依清净善人亲近，
彼等所施善握清净众相应愿我无病；
长寿大慧名誉财富易得善友，
世间天道等慧眷属证涅槃。
（正法偈）
迦
灭沙桑九十六增三十二百劫末世，
二百十四增千整个国土动乱时；
兄弟战争城市尔时成灰烬修行众，
以大打击痛苦而至生命尽于藏。
（贤善偈）
佉
指示塔庙亦散坏灭此坚固与众，
舍前北方诸陶师村而住；
百众中彼处生者："尊者此住一切修行人，
我当供养"彼处几日住实观察安乐。
（游戏偈）
伽
彼林中喜善行正法此等善持三藏，
担负善入善生善立鸣声园；
彼以百臣所造此城彼之东方增藏，
资具引导有大荫影清净修行此住时。
（细偈）
伽
腊月六日造作至究竟以此最胜，
愿成就爱愿善天护愿增长胜者语彼；
花鬘住居偈完毕。



